Tūrisms

Iļjas pareizticīga baznīca
Pirmā baznīca Maļinovā uzcelta 1836.g., 1941.g. baznīca nodega, tās vietā 1962.gadā tika uzcelts kultūras nams, kurā mūsu dienās atrodas arī pagasta padome.   Iļjas pareizticīgo baznīca izveidota, pārbūvējot kādreizējo baznīcas skolu. Apmēram 1. gadu atpakaļ baznīcā uzcelta zvanu tornis un pabeigts kosmetiskais remonts. Dievkalpojumus reiziem apmēkle apmēram 100. cilvēki.


Bondarišku vecticībnieku baznīca
Bondarišku vecticībnieku baznīca, uzcelta 1925.gadā. Uz šo dienu dievkalpojumi nenotiek.

Rubenišku vecticībnieku baznīca
Rubenišku vecticībnieku baznīca, uzcelta 1907.gadā,apmēram 35. gadus baznīca nedarbojas, gadījās ikonu zadzības.Pēdējos agdos sākās garīgās dzīves atdzimsana.  Šobrīd baznīcu Rubenišku ciemā apmeklē apmēram 20. ticībnieki. Aptuveni 3. gadus atpakaļ baznīcā tika paveikts kosmetiskais remonts.

J. Raiņa pieminekļa vieta
Vasiļovas ciema atrodas J. Raiņa pieminekļa vieta, kura pašlaik notika dzejnieku tikšanas un sapulcešanas vieta.

Ķeramikas meistari
Maļinovas pagastā atrodas ķeramikas darbnīca, kur savus darbus veido divi tautas daiļamatu meistari- V. Vincevičs un E. Vincevičs. Darbi, kuri īpaši patīk var nopirkt.

Vladislavs VincevičsVladislava Vinceviča darbiem raksturīgs izkopts, izjusts siluets.Tuvas tradicionālo neglazēto saimniecības trauku tīrās formas ar mālā faktūras un kolorīta dabisko skaistumu – reizē senatnīgu un mūsdienīgi izsmalcinātu. Rotājums atturīgs, vismiemīļotākais ir virpas raksts, kur meistars ir lielisks improvizators. Kolorītā darīnajumi lidzinās tiem audumiem, kuru dzija krāsota ar dabīgajām krāsvielām. Smalki niansēta toņu saskaņa, spēja panākt vibrāciju ne tikai sarkanīgi, dzeltenīgi vai zaļgani glazētajos traukos, bet pat neglazētajos – liecina par augstu profesionalitāti, spēju parādīt tieši mālā slēptās estētiskās kvalitātes.

1945. Dzimis Preiļu rajona Galēnu ciema Ceperniekos.
Pirmā iepazīšanās ar podniecību notikusi kaimiņa- savdabīgā meistara Franča Vilcāna darbnīcā. Mācoties Līdumnieku 8- gadīgajā skolā, ir labākais zīmētājs
1961- 1965. mācās Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles keramikas nodaļā. Īstu meistarības skolu iziet vasaras praksē izcilā novada podniecības klasiķa Polikarpa Vilcāna darbnīcā, iepazīstot arī citu Silajāņu keramiķu daiļradi
1980. Kļūst par Tautas daiļamata meistaru
1988. Tiek uzņemts Mākslinieku savienībā
1978. Sāk piedalīties izstādēs, kuru skaits Latvijā sniedzas daudzos desmitosDarbi ir tikuši izstādīti arī Bulgārijā, Čehoslovakijā, Krievijā, (Maskavā, Sankt Pēterburgā), Polijā, Portugālē, Ungārijā, Vācijā (Brēmenē).
1995. Sāk darboties Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”
1998. Iesaistās Latgales keramikas saglabašanas fonda darbībā.
Edvīns Vincevičs
Virpo visus gadsimtu gaitā izauklētos saimniecības trauku tipus, kā arī dekjoratīvas ievirzes darbus gan
Atturīgi lakoniskās, gan plastiki spriegās aprisēs. Labprāt darina servīzes, vāzes, sienas šķīvjus. Tuva
Silajāņu keramikai raksturīgā polihromija ar tai vien piemītošajām specifiskajām izteksames iespējām.
Trauku rotāšanai izmanto vairāku krāsu sausās glazūras, panākot uz angobas pamata akvareliski izlidzinātas, gleznieciski harmoniskas toņu pārejas, radot glāsmaini vizmojošu, tīrskanīgu, pa laikam
Neparasti izsmalcinātu kolorītu, kas papildināts tradicionālajiem etnogrāfijā un arheoloģijā skatītajiem skrāpētajiem rakstiem, dekoratīvu iespiedumu josliņām, plastiski profilētām karnīzītēm, elegantiem malu ielocījumiem, graciozām osiņām, bagātina darinājumu kopējo veidotu autoram vien raksturīgā stilistiskā savadabībā. Liekot lietā praktiskajā darbā gūto pieredzi, koloristisko un plastisko izjūtu, cieņu pret tradīcijām, savā daiļradē apliecina cauri laikiem izkopto latgales keramikas formālo un estētisko kvalitāšu mūsdienīgumu.1971.Dzimis Daugavpilī
Līdztekus mācībām vidusskolā un celtniecības tehnikumā, keramikas iemaņas apgūst pie tēva Vladislava Vinceviča, kurš dēlu jau no mazām dienām ņem līdzi uz darbnīcu, atļauj griezt podnieku ripu, lipināt no māla visu, kas ienāk prātā un labprāt šos darinājumus, apdedzinot savus darbus, liek ceplī, no kurienes tie nāk ārā silti, iztēli rosinoši.1991. Pēc dienesta armijā sāk savas patstāvīgās darba gaitas tēva darbnīcā.
1995. Iesaistās Tautas lietišķās mākslas studijas „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” darbībā un sāk piedalīties izstādēs, no kurām nozīmīgākās:
Ārzemju mākslas muzejā Rīgā. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā Rīgā. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Pētera baznīcā Rīgā.
1998. Iesaistās Latgales keramikas saglabāšanas fonda darbībā.